Sēru floristika


Ziedu pasniegšana – tā ir dāvana. Tos dāvājam priecīgos brīžos. Ziedi aizgājējam – tas ir mūsu ziedojums jeb pēdējā dāvana, ko pasniedzam, kamēr viņa ķermenis vēl ir šaisaulē.
Latviešiem pieņemts aizgājēju pēdējā ceļā pavadīt ar ziediem. Taču, piemēram, pareizticīgo baznīca agrāk ziedu nešanu uz bērēm uzskatīja par pagānisku tradīciju, kas nākusi no senajiem romiešiem, un vērsās pret to. Arī ticīgajiem jūdiem nav paredzēts uz bērēm nest ziedus. Taču Latvijā arī citas tautības ir pieņēmušas šo skaisto tradīciju un uz bērēm nāk ar ziediem.
Bieži vien cilvēki jautā – ja uz bērēm iet ģimene, vai katram tās loceklim jānes atsevišķs ziedu pušķis, vai arī pietiek, ja no ģimenes noliek vienu pušķi vai vainagu? Jārīkojas tā, kā sirds saka priekšā. Katrs no pavadītājiem var aizgājējam veltīt ziedus personīgi no sevis, var arī nolikt ziedus no visas ģimenes. Vel vairāk, ir situācijas, kad ziedus nav iespējams iegādāties – piemēram, laukos, ziemā. Tādos gadījumos uz bērēm var nākt bez ziediem. Cieņu aizgājējam var izrādīt arī ar savu klātbūtni. Tas ir daudz labāk, nekā vispār neaiziet uz bērēm.
Tradicionāli pierasts uz bērēm nest baltus ziedus, kas simbolizē dvēseles skaidrību. Tuvākie radi bieži izvēlas sarkanas puķes, ar tām paužot savu mīlestību. Patiesībā krāsu simbolika ir nosacīta, jo skaisti ir jebkuras krāsas ziedi. Pastāv tradīcija uz bērēm nest ziedus pāra skaitlī. Taču, ja pušķi veido daudz sīku ziediņu, kad tie saplūst vienā grupā, skaitam nav nozīmes. Ja uz kāta ir vairāki ziedi, kā lilijām vai sīkziedu krizantēmām, ko skaitīsim - kātus vai ziediņus?
Uz kapiem un bērēm var nest ziedošas puķes podiņos. Tās ilgi priecēs ar savu skaistumu. Izvēloties grieztos ziedus vai ziedus likšanai vainagā, jāņem vēra to izturība.
Ziedi ziemas salā.
Daudzas puķes sasalstot zaudē krāsu un formu. Arī baltas puķes uz balta sniega neizcelsies. Sasalušas formu un krāsu saglabā krizantēmas, neļķes, rozes. Lai ziedi labi saglabātos, vainagu nevajag nest no aukstuma siltumā un pēc tam atpakaļ salā. Par kapu puķēm tradicionāli uzskata kallas, taču ziemas salā kallu ziedi zaudēs skaistumu, arī uz balta sniega tas "pazudīs". Neļķes, rozes un krizantēmas ir izturīgas arī vasaras karstumā.
Sezonas ziedi.
Vainagos labi var ielikt ziedus ar stingriem kātiem. Daudzas pavasara puķes skaisti izskatās, bet tās grūtāk ielikt vainagā, jo kāti ir mīksti. Vainagiem noder tulpes (tikai jāizvēlas piemērotas šķirnes, lai tās karstumā neatvērtos kā magones) un maijpuķītes. Skaistas ir narcises, jo īpaši pildītās, un hiacintes, taču tās vainagā grūtāk iestiprināt mīksto kātu dēļ. To pašu var teikt par mazajām sīpolpuķēm – sniegpulkstenītēm, zilsniedzītēm, hionodoksām. Vainagā skaisti izskatīsies ceriņi.
Vasarā ir bagātīga puķu izvēle. Izcili dekoratīvas ir lilijas. Rozes izmanto jebkurā gadalaikā, vasarā tās ir pieejamākas.
Izturīgas un skaistas ir asteres. Kad vasara virzās uz rudens pusi, nepārspēti greznas ir dālijas – gan adatainās kaktusu dālijas, gan mazie pomponiņi, gan lielziedu šķirņu varenās "galvas". Elegantas ir gladiolas – skaisti ir grieztie ziedi, gladiolas var likt arī vainagos – gan visu vārpu, gan sadalot pa ziediņam. Ļoti izturīgas ir mārtiņrozes.
Kā papildinājumi vainagiem un pušķiem noderēs arī daudzi citi ziedi. Skaistas un izturīgas ir cinnijas un lauvmutītes. Ļoti eleganti vainagos izskatās samtenes – gan lielziedu "bumbas", gan sīkziedu šķirnes – kā papildinājums. Var izmantot margrietiņas, tikai jāraugās, lai ziedi nebūtu plankumaini. Vainagos var likt arī mazas, pildītas saulespuķes. Papildinājumam noderēs pulkstenītes (zvaniņi) un arī kokveida hortenzijas. Šo hortenziju ziedi sākuma ir zaļi, vēlāk sāk krāsoties baiti un rožaini. Tad tos var izmantot, jo tie ir kļuvuši izturīgi.
Kā papildinājumu, lai dažādotu vainagu zaļumu, var izmantot dekoratīvās graudzāles. Ļoti elegantas ir mahoniju lapas un slotzara dzinumi.
Vainagi un bēru pušķi
Latvija ir bagāta ar mežiem, tādēļ mēs varam atļauties pagatavot lielus egļu zaru vainagus. Citur Eiropā, kur mēžu maz, tādus vainagus netaisa. Vainagus var pasūtīt gandrīz katrā ziedu veikalā. Ja arī vitrīnā tie nav izlikti, floristi pēc pasūtījuma tos izgatavos. Uz bērēm nes arī bēru pušķus, kurus dēvē nelatviskā vārdā par štrausiem.
Daudzveidīgais zaļums. Egļu zaru zaļumu vainagā papildina ar citu skujkoku zariem – tūjām, pacipresēm, mūžzaļo krūmu – mahoniju un mūžzaļo rododendru dzinumiem. Izmanto arī purva zāles. Ja vainagu gatavo paši, var izmantot retākus, eksotiskākus zaļumus no sava dārza – kazaku kadiķi, īvi, dažādas egļu sugas un šķirnes, dekoratīvās tūju un pacjprešu šķirnes ar interesantu dzinumu krāsu – zilganas, dzeltenraibas. Protams, ziemas aukstumā dekoratīvos krūmus nebojāsim, taču pavasarī vai vasarā kādu zariņu var nogriezt. No dažādiem skujkoku zariem var izgatavot elegantu vainagu pat bez ziediem. Vairumā šādus vainagus negatavo, jo materiāls ir ļoti dārgs.
Ja vainagu vēlas pagatavot paši, nopērk liela diametra apaļu oāzes pamatni, piesūcina to ar ūdeni un sasprauž skuju koku un dekoratīvo skuju krūmu zarus. Arī laukos dārzā atradīsies kāda tūja jeb dzīvības koks, mahoniju krūms, dekoratīvo kadiķu puduris, kuriem var nogriezt dažus zariņus, Vainagu var dekorēt arī ar sūnām.
Lentes.
Tradicionāli pieņemts vainagam piestiprināt sēru lenti ar uzrakstu. Lentes var izmantot arī kā rotājumu, dekorējot vainagu ar dažāda platuma lentēm. Lentes var būt melnas, tumši pelēkas, gaišas ar melnam svītrām vai melnām bārkstīm. Kā dekors var kalpot dažādu skaisti krītošu lenšu grupa.
Ziedu izvietojums vainagā. Tos var izvietot simetriski vai asimetriski, izvelēties vienas krasas, līdzīgu toņu vai kontrastkrāsu ziedus, izmantot tikai viena veida ziedus vai veidot bagātīgu vai¬nagu, liekot lietā ziedu daudzveidību.
Neparastu materiālu izmantošana vainagu vai sēru pušķi padarīs interesantāku. Pašu gatavots sēru pušķis. Lai pagatavotu tādus sēru pušķus jeb štrausus, kādus redzam pārdošanā, vajadzīgas zināšanas un iemaņas. To pamatni gatavo no egļu zaru pušķīšiem, stiprina ar stieplēm. Paši varam izgatavot citādu sēru pušķi. Ņem egles zaru vai lielu lapu, piemēram, as¬pidistras ("mājas svētības") lapu. Uz tās pakāpeniski liek ziedus, sākot ar garākajiem. Papildina ar zaļumiem. Kātus nosien, sējuma vietu dekorē ar melnu lenti. Tāds viepusējs pušķis labi izskatīsies, nolikts uz kapa.
Papildinājumi – zariņi ar ogām. Dabā un dārzā ir daudz augu, kuri ir ideāli piemēroti bēru vainaga, pušķu un dekoru noformēšanai. Īpaši labi var izmantot zarus ar melnām ogām – piemēram, aronijas, melno plūškoku, spožo klinteni. Romblapu mežvīnam odziņas sākumā ir zaļas, vēlāk kļūst melnas. Var izmantot dzinumus gan ar zaļām, gan ar melnām ogām, Klājeniskajai klintenei dzinumi ir ar akurātām zaļām lapiņām un sarkanām odziņām.

Ziedi citos dekoros
Simbolisko aizgājēja vietu pie mielasta galda var akcentēt ar nelielu ziedu dekoru. Var rotāt mielasta telpu, tajā var novietot lielu vāzi ar ziediem. Katra bēru viesa vietu pie galda var padarīt skaistāku, noliekot mazu pušķīti, ko veido kāds skujkoku zariņš, daži zariņi ar melnām vai baltām odziņām. Pušķīšus pārsien ar melnu lentīti.
Arī pelnu urnu pirms apbedīšanas var izrotāt. Floristikas kursos māca dažādu trauku, kastīšu un dāvanu kārbiņu rotāšanas tehniku. Tos pašus paņēmienus var izmantot arī šoreiz. Lai dekors labi izskatītos, labāk to uzticēt floristam. Rotājumam izmanto melnu lentīti, ko apsien ap urnu. Pie tās piestiprina mazus zariņus, kādu ziediņu. Šī tra¬dīcija Latvijā vēl nav pierasta, taču to var ieteikt.
Mirušo piemiņas dienā esam pieraduši uz kapa likt vainadziņus. Labi izskatīsies arī dekors krusta formā. Pamatni izgatavo no kartona vai cita materiāla. Pie tās piestiprina (piesien) egļu zarus vai sūnas. Šāds dekors uz kapa labi iederēsies rudenī, svecīšu vakarā, kā arī pavasarī, Lieldienās. Krusta pamatnei var izmantot arī oāzi, kurā sprauž ziedus un skujkoku zariņus. Arī kapličā pie sienas dekoru var pagatavot krusta veidā.
Grieztie ziedi kapavietā
Ziedu nešana uz kapsētu ir sena un, šķiet, neaizstājama tradīcija, ko nebūtu pamata apstrīdēt, bet, kā vienmēr, katrā darbība rada savas problēmas. Pārdomas izraisa skats, kas paveras, kad mēs apmeklējam kapsētas pēc svētkiem – Lieldienām, Jāņiem vai kapu svētkiem, - lielākā daļa kapuvietu saīgst sakaltušu ziedu masā.
Šodien, kad mēs ikdienā dzīvojam līdzās ar dažādu tautību, mentalitātes un tradīciju cilvēkiem, bieži kapsētās redzam no dažādiem materiāliem ražotus mākslīgos ziedus. Tie gan ir bezmaz mūžīgi, bet vai mēs tādus lietosim?
Katram augam ir savs saglabāšanās ilgums grieztā veidā ūdens traukā. Atkarībā no mūsu iespējām apmeklēt kapsētu nopietni izvelēsimies variantu.
Pušķa lielums un ziedu skaits nav noteicošais, lai paradītu savu attieksmi pret aizgājēju. Daudzkārt daži ziedi mīļāk un skaudrāk izsaka mūsu attieksmi nekā vesels klēpis. Bieži redzams variants, kad dažus ziedus novieto uz kopiņas, to kātus iespraužot augsnē, kur kopā ar sedzējaugiem tie saglabājas labāk un ilgāk nekā ūdens traukā. Rudenī, kad naktīs ir sals un ūdens trauka var sasalt, ziedu nolikšana uz kopiņas būs labāka. Tuvojoties ziemai, kā arī bezsniega laikā ir īstais brīdis kapu rotāšanai izmantot vasarā izaudzētos sausos ziedus.
Domājot par nesto ziedu rotu kapavietā, nozīmīgs ir arī trauks – vāze, kurā ziedus ieliekam, Bieži kapsētās redzam stikla burciņas, plastmasas pudeļu daļas vai mājās ieplestas puķu vāzes. Daudzkārt trauka izvēle atkarīga no mūsu materiālajām iespējām un kapsētas kultūras. Diemžēl nereti laba vāze atrod vietu pie "rūpīgāka" saimnieka.